Pagājušajā reizē kad runāju tēma bija Brīvība Kristū. Šoreiz, turpinot šo tēmu, aicinu paturēt prātā iepriekšējās reizes domugraudus –
Ja gribam tikt taisnots bauslībā, tad žēlastība Kristū caur to tiek pazaudēta, jo tādejādi pasakam Dievam, ka nevēlamies pieņemt Jēzus Kristus nāvi par mūsu grēkiem, bet vēlamies paši ar saviem darbiem tapt taisnoti.
Jēzus Kristus upura atzīšana, tā apzināšanās, pieņemšana un dzīvošana tajā ir uz ceļiem nospiedoša, taču tai pat laikā tā ir vislielākā brīvība, kādu vien varam iemantot.
Taču tas nenozīmē, ka brīvība nozīmē visatļautību un tas nenozīmē, ka baušļi paši par sevi ir slikti un ka pēc tiem nevaram vadīties, lai spētu izsvērt labu no ļauna. Jautājums ir par mūsu motivāciju, Kristus upura atzīšanu un kam veltam savu dzīvi, kuru Dievs mums ir devis. Baušļos un arī daudz kur citur Bībelē mums ir skaidri pateikts kas ir labs, kas ir slikts, kas ir grēks, kas ir Dievam tīkams. Kas nes augļus un kas – pazušanu. Tādēļ šoreiz iegrimu pārdomās par grēku un grēka nožēlu – cik lielu dāvanu Dievs mums ir devis, kad Kristus mira par mūsu grēkiem, cik visaptveroša piedošana mums ir pieejama. Jautājums vai esam gatavi to pieņemt?
Jāņa 1. vēstules 1:9: Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.
Mēs varam uzticēties tam, ka Dievs mums piedos mūsu grēkus. Taču Bībelē vairākās rakstu vietās ir norādīts, cik svarīgi ir tas, ka ejam pie Dieva ar grēku nožēlu – Viņš var mūs mazgāt tīrus no grēkiem un “visas netaisnības”, taču mums ir jābūt gataviem, atvērtiem, lai to saņemtu, līdzīgi kā tas, ka mums ir jāatzīst Kristus upuris un jāpieņem tas, lai dzīvotu tajā. Mums ir jāgrib un jāļauj Dievam darboties mūsu dzīvēs, to varam saukt par to brīvo gribu, kas mums ir dota. Grēku nožēla, arī pēc Kristus upura atzīšanas un pieņemšanas, no mums joprojām var ikdienā prasīt daudz – tas prasa tādu sirds stāvokli, kurā spējam pārkāpt pāri savam lepnumam; tas prasa mums apstāšanos, gremdēšanos pārdomās par nepatīkamo un atzīšanos mūsu grēkos, taču, ja izejam cauri šiem posmiem, varam sajust Dieva atbrīvošanu un patiesībā – arī paši savu atbrīvošanu, jo līdz ar grēku nožēlu mums ir arī pašiem sev jāpiedod savi grēki. Savā ziņā tā ir tāda paskatīšanās spogulī, ieskatīšanās sev acīs. Tas nav viegli. Tas salauž. Tas nogrūž uz ceļiem un liek vēlreiz un vēlreiz atzīt Dievu par savu Tēvu; tas liek atkal un atkal atdot Viņa rokās savu dzīvi, kuru reizi pa reizei atkal esam pārņēmuši paši savās rokās.
Bībelē varam lasīt par kādu ķēniņa Dāvida grēku – kad viņš dažus gadus bija valdījis pār Izraēlu, viņš kādā vakarā pastaigādamies pa pils jumtu ieraudzīja skaistu sievieti. Dāvids noskaidroja, ka viņu sauc Batseba un ka viņa ir precējusies ar karavīru, vārdā Ūrija. Dāvids lika atvest Batsebu uz pili. Viņš ar to gulēja, un Batseba palika stāvoklī. Dāvids centās noslēpt izdarīto. Viņš deva norādījumu karaspēka virspavēlniekam, lai tas noliek Ūriju priekšējās rindās un lai pārējie atkāpjas no viņa. Ūrija kaujā gāja bojā, un Dāvids apprecēja Batsebu.
Dāvids sākotnēji centās apslēpt savu grēku, kā rezultātā viņš izdarīja vēl vairāk ļauna – viņa grēka slēpšanas rezultātā sievietes vīrs gāja bojā. Dieva Vārds runā arī par šādu situāciju Sālamana pamācībās 28:13, kur rakstīts: Kas slēpj savus pārkāpumus, cietīs neveiksmi, bet, kas tajos atzīstas un vairs tā nerīkojas, izpelnīsies žēlastību.
Dāvids centās slēpt savu grēku, taču vēlāk pie viņa nāca pravietis Nātans, kurš, runādams līdzībās, lika Dāvidam atzīties viņa grēkā un krist šajā grēku nožēlā Psalmos.
Psalmi 51:3-17:
1 Dāvida dziesma dziedātāju vadonim,
2 kad pravietis Nātāns nāca pie viņa pēc tam, kad viņš bija grēkojis ar Batsebu.
3 Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā!
4 Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem!
5 Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā!
6 Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā.
7 Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi.
8 Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību.
9 Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu!
10 Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis!
11 Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus!
12 Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!
13 Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu!
14 Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu!
15 Es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, lai grēcinieki atgriežas pie Tevis.
16 Glāb mani no asinsgrēka, ak, Dievs, Tu mans Pestītājs, lai mana mute gavilēdama daudzina Tavu taisnīgumu!
17 Kungs, atdari man manas lūpas, lai mana mute teic Tavu slavu!
Tātad grēks, ko viņš šeit nožēlo ir laulības pārkāpšana, jeb pārgulēšana ar sveša vīra sievu, zinādams, ka tā ir precēta.
Šajā rakstu vietā redzam soli pa solim kā Dāvids vēršas pie Dieva – sākumā viņš atzīst savus pārkāpumus un apzinās, ka Dievam tie ir redzami. Otrkārt, viņš lūdz pēc piedošanas. Tad viņš lūdz Dievam pēc atjaunošanas, paklausības un prieka.
Arī mēs katrs personīgi esam Dieva aicināti turēt savas acis atvērtas un nākt Dieva priekšā ar grēku nožēlu. Tie grēki, par kuriem varam lasīt Bībelē, bieži vien ir tādi, kur vairs nevar neko labot – pārgulēšana, cilvēka noslepkavošana. Un joprojām Bībelē redzam, ka Dievs piedod šos grēkus, Viņš mazgā šos cilvēkus tīrus un turpina darboties viņu dzīvēs, turpina viņus lietot. Lai tas kalpo par iedvesmu katram no mums – lai kā mums varētu sirdī reizēm šķist, ka mūsu grēki nav piedodami, mēs Bībelē redzam, ka Dievs ir lielāks par to visu. Ļausim Dievam būt lielākam par visu mūsu dzīvēs, nedzīvosim pašpārmetumos, ieceļot sevi par tiesnesi sev vai citiem, bet ļausim Dievam to visu paņemt prom un aizvietot ar ko daudz labāku, ko mēs neviens nespējam savā spēkā. Grēku nožēla mūs tuvina Dievam un uzlabo attiecības ar Viņu, jo caur grēku nožēlu mēs nojaucam tās sienas starp mums un Dievu, kuras uzceļ grēks, nepiedošana un meli.
Mīļais Debesu Tēvs, mēs Tev pateicamies par to, ka sūtīji savu dēlu Jēzu Kristu mirt par mūsu grēkiem. Paldies Tev, Debesu Tēvs, ka mēs varam nākt Tavā priekšā tādi, kādi esam. Paldies, ka caur Kristus upuri visi mūsu grēki ir izpirkti un dod, Dievs, mums spēku un pazemību nākt Tavā priekšā un izcelt gaismā to, ko esam apslēpuši savās sirdīs, kas mūs nošķir no Tevis – lai varam saņemt Tavu piedošanu, lai vari mazgāt mūs tīrus un piepildīt ar gaismu un prieku. Uzrādi, Kungs, mums tās lietas, kuras esam noslēpuši paši no sevis un palīdzi ar tām tikt galā, lai varam augt Tevī un dot vietu labajam. Visa slava, gods un pateicība Dievam Tēvam, Dievam Dēlam un Svētajam Garam.
Kā Tu izproti grēku nožēlu? Kā to piedzīvo savā dzīvē? Kā ir ar Tevi – vai Tu piekop grēku nožēlas lūgšanas savā dzīvē vai tomēr vairāk izvairies no tām? Vai ir kaut kas, kas Tev pietrūkst draudzē, ko tā varētu darīt, lai palīdzētu ar šo?