Izlaušanās

by | Jan 9, 2022

Sludinot no šīs šodien plānotās Rakstu vietas ir jābūt uzmanīgam. Kad biju kļuvis par kristieti, daļa manu klasesbiedru par to nebija īpaši sajūsmā. Atceros kādu reizi, kad kāds klasesbiedrs pēc dzirdētas mācītāja uzrunas par otra vaiga pagriešanu nāca to izmēģināt praksē – iesita man pļauku un teica, ka man tagad esot jāpagriež otrs vaigs, jo esmu kristietis. Šo pārbaudi es neizturēju.

Iespējams, esat pamanījuši, ka sludinot es bieži vien pieminu to, ka mēs jau šeit, savas zemes dzīves laikā kā kristieši esam piederīgi Debesu valstībai. Dieva valstība, Debesu valstība, kristiešu īpašā dubultpilsonība un piederība valstībai, kas nav no šīs pasaules. Dzīve kopā ar Dievu ne vien pēc nāves, bet jau šeit, šodien. Ko tieši tas nozīmē? Kā izskatās dzīve, kas tiek reizē dzīvota uz zemes un debesīs?

Šodienas Rakstu vieta ir daļa no Jēzus Kalna svētrunas. Lai arī Mateja evaņģēlijā nav norādīta precīza lokācija, tradicionāli ir pieņemts, ka Jēzus Kalna svētruna notika ziemeļrietumos no Tabgas, netālu no Kapernaumas, kur ir vairāki pakalni ar brīnišķīgu skatu uz Galilejas jūru.

Daži to skaidro kā aprakstu morāles standartam, kas nav iespējams šeit uz zemes, vienīgi nākotnē. Citi to uzskata par Dieva standartu uzskaitījumu ar mērķi izraisīt izmisumu, kad cilvēks saprot, ka tos nespēj sasniegt. Tomēr es piekrītu tiem, kuri skaidro, ka Jēzus sludināja par to, kā reizē dzīvot Debesu valstībā un šajā pasaulē. 

Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. Bet es jums saku: nestājieties pretim ļaunumam; ja kāds tev sit pa labo vaigu, tam pagriez arī otru. Kas grib ar tevi tiesāties un ņemt tavu kreklu, tam atdod arī virsdrēbes. Ja kāds tevi spiež iet vienu jūdzi, paej ar to divas. Dod tam, kas tevi lūdz, un nenovērsies no tā, kas no tevis grib aizņemties. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku. Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem. Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai arī muitnieki nedara tāpat? Ja jūs sveicināt vienīgi savus brāļus, ko gan īpašu jūs darāt? Vai arī pagāni nedara tāpat? Tad nu topiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.

Mateja evaņģēlijs 5:38-48

Kalna svētrunā mēs lasām par idejām, kas izklausās lieliski, taču tās ir grūti īstenojamas dzīvē. Mūsu prātos ir domāšanas modeļi, rīcības plāni, automātiskās reakcijas, kas atšķiras no tā, par ko runā Jēzus. Tomēr Kalna svētruna nav tikai noteikumu uzskaitījums – tā ir Debesu valstības apraksts. Mēs cenšamies tos ieviest savā dzīvē, bet apzināmies, ka tas nav kaut kas viegls, automātisks un dabisks.

Tikko lasījām, kā Jēzus mudina principa “aci pret aci un zobu pret zobu” vietā pagriezt otru vaigu. “Aci pret aci” – princips, par ko varam lasīt 5. Mozus grāmatā. Tas bija Dieva likums, lai nepieļautu pārspīlētu atriebību un mudinātu meklēt taisnīgumu. Lai vairs nenotiktu tā, ka pēc slepkavības upura brālis dodas nogalināt visus iedzīvotājus slepkavas dzīvesvietā. 

Jēzus šo aizstāj sakot: “Nestājieties pretim ļaunumam; ja kāds tev sit pa labo vaigu, tam pagriez arī otru.” Tas nenozīmē, ka ir aizliegts griezties policijā, kad kādam ir nodarīts pāri vai ļaut sevi piekaut un ieteikt kauslim, kur vajadzētu sist, lai tev sāpētu vēl vairāk. Tas nenozīmē ignorēt homofobiskus izteikumus un rīcību, tas arī nenozīmē ļaut kādam darīt pāri citiem. Tas ir aicinājums uz apdomīgu rīcību – nevis konflikta gadījumā mesties virsū pretiniekam un situāciju pasliktināt, bet padomāt un pārtraukt automātisko reakciju – sist pretī.  Reaģēt gudri. Bībelē redzam daudz piemēru, kā ticības varoņi sevi aizstāv ne vien pret fiziskiem, bet arī garīgiem uzbrukumiem. Turklāt ar apsolījumu, ka Svētais Gars palīdzēs.

Kad jūs vedīs sinagogās un valdnieku un vareno priekšā, neesiet norūpējušies par to, kā jūs aizstāvēsieties vai ko sacīsiet. Svētais Gars pamācīs jūs tajā stundā, kas ir sakāms.

Lūkas evaņģēlijs 12:11-12

Tālāk Jēzus mūs aicina palīdzēt tiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība. Mīlēt savus ienaidniekus. Kristus neveic labojumus Vecajā Derībā, viņš veic labojumus nepareizos Rakstu skaidrojumos un interpretācijās. Dievs necieš ļaunumu, bet tā nav pavēle mums ienīst ienaidniekus – pats Dievs rūpējas par visu cilvēci: “Jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem.” Dievs parāda žēlastību un rūpējas par visu savu radību. Jēzus sekotāji šo mīlestību atspoguļo, esot mīloši gan pret savu tuvāko, gan pret ienaidnieku.

“Tad nu topiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.” Tā Jēzus noslēdz šo daļu aicinot mūs uz pilnību. Tas nav gribasspēka jautājums – tā ir sadarbība ar Svēto Garu, tā ir lūgšana Dievam palīdzēt mums pildīt Kalna svētrunā minēto un kļūt līdzīgākiem Jēzum. Kristus mērķis nav dot mums papildus noteikumus un likumus, bet atklāt to, ko parāda viss viņa teiktais, apkopojot vienā vārdā – mīlestība.

Jēzus mūs aicina pretoties mūsu automātiskajai, vardarbīgajai reakcijai.
Jēzus mūs aicina reaģēt uz sāpēm, piedāvājot mīlestības kompromisu. 
Jēzus mūs aicina atteikties no koncepta par ienaidniekiem, tā vietā nesot Debesu valstību.
Jēzus mūs aicina mainīt ienaidniekus pret tuvākajiem, kurus mēs mīlam, kā viņš to ir darījis.
Jēzus mums māca, ka Dieva žēlastība nav atkarīga no mūsu uzskatiem par mums pašiem, mūsu pašvērtējuma. 
Jēzus mums māca, ka Dieva žēlastība nav atkarīga no mūsu uzskatiem par citiem un tā, kādus mēs viņus redzam.