Kungs ir mans gans
23. psalms
Dāvida psalms.
Kungs ir mans gans, man netrūks nekā.
Zaļās ganībās viņš mani gulda,
pie rāmiem ūdeņiem viņš mani ved,
manu dvēseli atveldzē,
vada mani pa taisnības ceļiem sava vārda dēļ,
pat ja iešu pa nāves ieleju, ļauna nebīšos,
jo tu esi ar mani, tavs zizlis un spieķis drošina mani.
Tu saklāj galdu manu naidnieku priekšā,
ar eļļu tu svaidi man galvu,
mans kauss plūst pāri.
Patiesi,
dāsnums un žēlastība mani pavadīs,
es pārnākšu Kunga namā uz mūžu.
Šis ir mans mīļākais psalms, es pat teiktu, ka mīļākā rakstuvieta.
Viņa arī ir protams, ļoti bieži izmantota, varbūt tāpēc, ka tā ir salīdzinoši vienkārša, nav nekāda krindža,
viss ir saprotams. Kā jums šķiet, par ko tā ir? Man liekas, ka tas ir solījums, ka Dievs par mani rūpējas.
Kauns manā ģimenē
Es nezinu, kāpec tā ir, bet kauns man ir ļoti mīļš, es par visu ko kaunos, kauns, ka es nepiedzimu par puiku līdz skolai bija ļoti aktuāls, skolā es gribēju būt kā meitene, bet arī tas man neizdevās, mājās es nebiju pietiekami kārtīga un strādīga un par to visu laiku tiku kaunināta. Not good enough. Man bija vieglāk kaunu pieņemt nekā tam pretoties. Tad, kad mani bullijoja skolā es jutos, ka tas ir tikai normāli, ka tas ar mani notiek. Es to sapratu. Es mācēju just kaunu par visu, kas un kāda es esmu.
Par ko Jūs visvairāk esat jutuši kaunu?
Un tad es nonācu baznīcā, kur kauns un vaina tiek pacelta pilnīgi citā jaunā līmenī. Tagad tam ir arī dievišķa garša. Pat tādos nevainīgos pantos, caur kuriem Dievs varētu mēģināt mani mierināt vai paust savu absolūto pieņemšanu, es jūtos vainīga un man ir kauns, ka es tam ne līdz galam ticu, ne līdz galam esmu mierā, raizējos par visu ko un jo vairāk es pievēršos pasaulīgajām lietām – gribu apprecēties, gribu vairāk naudas, gribu kaut kādas mantas, ērtības, gribu seksu – jo vairāk kauna jūtu. Savā aktīvās kristietes laikā es dažas lietas uztvēru ļoti burtiski, lai gan man tajā laikā tā nelikās. Man likās, ka esmu ļoti progresīva. Lai nu kā, es visu savu saprātīgo mūžu esmu esmu sev uzdevusi jautājumu – ko es drīkstu gribēt?
Ir tāda rakstu vieta, kuru arī daudzreiz lieto, lai cilvēki pārstātu kļūt mantkārīgi un ārišķīgi:
Pasaulīgās raizes un Dieva valstība
Tādēļ es jums saku: nezūdieties savas dzīvības dēļ – ko ēdīsiet un ko dzersiet, nedz savas miesas dēļ – ko vilksiet mugurā. Vai tad dzīvība nav vērtāka kā barība un miesa kā drēbes? Pavērojiet putnus debesīs – ne tie sēj, ne pļauj, ne savāc ražu šķūņos; jūsu debesu Tēvs tos baro. Vai jūs neesat daudz vairāk vērti kā viņi? Kurš no jums ar savu zūdīšanos var pagarināt savu mūžu kaut vai par olekti? Kādēļ jūs zūdāties par savu apģērbu? Mācieties no lilijām pļavā, kā tās aug – ne tās nopūlas, ne vērpj, bet es jums saku: pat Sālamans visā savā godībā nebija tā tērpies kā viena no tām. Ja nu Dievs pļavas zāli, kas šodien ir, bet rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, cik gan daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?! Tādēļ nezūdieties, sacīdami: ko ēdīsim? ko dzersim? ko vilksim mugurā? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Meklējiet vispirms Dieva valstību un viņa taisnību, tad jums viss pārējais tiks iedots. Nezūdieties par rītdienu, jo rītdiena pati par sevi parūpēsies; katrai dienai pietiek savu bēdu.
Mateja 6:25-34
Tas vēstījums, ko es sapratu un ko atkal un atkal saņēmu – Esi mierā ar to, kas tev ir. Nekāro neko citu, Dievs tevi vada, esi pieticīga. Uzticies Dievam. Esi pateicīga par to, kas ir. Kas it kā viss ir ļoti pareizi, mums taču nav jādzenas pēc pasaulīgām lietām. Es pieņēmu tādu dogmu galvā, ka Viss, kas ar mani notiek un viss, kas ar mani nenotiek, ir tiešā veidā saistīts ar to, ko es daru. Mums ar Dievu ir cēloņu un seku attiecības. Ziedot un ziedoties, iesaistīties visādās kalpošanās, un negulēt ne ar vienu.
Ko jūs drīkstat gribēt?
Kristīgās fantāzijas
Nesen es stāstīju studentiem par savu ceļojumu uz Jaunzēlandi. Un viņi prasīja man – nu, kā tas bija, tādām acīm skatījās it kā es būtu nez ko sasniegusi. Es mēģināju atcerēties, kā es jutos, un viena no sajūtām, kas caurstrāvoja šo ceļojumu, ir vientulība. Es jutos ārkārtīgi vientuļa, viena. Lielāko daļu laika es ceļoju viena un domāju, kāda jēga no šī skaistuma, ja man nav neviena, ar ko to dalīt. Es ļoti ļoti centos būt sarunā ar Dievu, bet tā sajūta, kas man visu laiku bija pakausī ir “es esmu tā kā slazdā ar Jēzu”. Es nedrīkstu pat pateikt sev, kā es jūtos. Man ir jānododas kaut kādām kristīgām fantāzijām un jāsagatavo pareizais teksts, ko teikt saviem draugiem, kad es atgriezīšos, lai es neizklausītos pēc bitter bitch, bet ka es esmu izmantojusi laiku lietderīgi, lai lūgtu un pateiktos.
Es gribu vēlreiz izlasīt šo psalmu. Es to redzu tagad citādāk.
Viens vingrinājums, ko es esmu sākusi darīt līdz ar tādu liberālāku teoloģiju, ir uzdot jautājumu – vai tiešām tas ir pa mani? Vai tas ir ta,s ko Dievs man saka, vai tas, ko kāds saka Dievam?
Te ir ļoti daudz pieminēts vārds man, mani, mans. Bet vismaz attiecībā uz šo pantu, es esmu sapratusi, ka daudz lielāku mieru man dod doma, ka tas ir par Dieva vienu šķautni, kāda atklājas šim konkrētajam cilvēkam, kas viņu meklē un pēc viņa alkst. Un viņš nekaunās no tā, ka viņš grib lietas – man netrūks nekā – tā ir kā tāda manifestācija. Un šai rakstuvietai noteikti nav mērķis likt man just kaunu.
Kungs ir mans gans
23. psalms
Dāvida psalms.
Kungs ir mans gans, man netrūks nekā.
Zaļās ganībās viņš mani gulda,
pie rāmiem ūdeņiem viņš mani ved,
manu dvēseli atveldzē,
vada mani pa taisnības ceļiem sava vārda dēļ,
pat ja iešu pa nāves ieleju, ļauna nebīšos,
jo tu esi ar mani, tavs zizlis un spieķis drošina mani.
Tu saklāj galdu manu naidnieku priekšā,
ar eļļu tu svaidi man galvu,
mans kauss plūst pāri.
Patiesi,
dāsnums un žēlastība mani pavadīs,
es pārnākšu Kunga namā uz mūžu.
Kādi izskatītos jūsu psalmi, ja jums tie būtu jāuzraksta tagad?
Tas Kungs ir mans gans
man netrūkst ne nieka
bet netrūkst tagadnes formā
un ja trūkst, tad iedod man visu!
Es zinu, Kungs, ko vēlas Tava sirds uz mani. Dod man spēku tiekties pēc tā katru dienu un piedod, Dievs, ka es nesasniegšu to šai dzīvē virs zemes. Paldies, ka esi ar mani visās dzīves gaitās un nekad nenovērs savu skatu no manis.
Dievs, dod mieru,
Mieru no sāpēm,
Mieru no ciešanām,
Paldies tev tēvs par prieku ko tu dod,
Paldies tev par to ka es varu būt šeit.
Tas Kungs ir mans wonderwall
Kad triecos cauri dzīvei
Ja skrienu nepareizā virzienā
Es pret viņu atsitos kā pret sienu
un mainās kustības vektors
Ja skrienu kur vajag
Viņš ir slīdošā lente zem manām kājām
Kungs, slava tev par visu, ko dari manā dzīvē.
Slava tev par apziņu, intuīciju, ticību, cerību un mīlestību.
Tu esi visa laba sākums. Paldies, ka dod mums to bez skaudības un bez maksas.
Tava mīlestība vienmēr ir ar mani, kaut pati to nejūtu. Slava Tev!