Kad es sāku domā, par ko lai šodien runā, es sapratu, ka esmu tādā vietā, ka man noteikti nevajadzētu neko runāt. Manas attiecības ar Dievu ir miskaste, manī nav un nebūs nekāda atziņas dziļuma, es varu jūs visus tikai pavilkt uz leju. Tad es domāju – labi Dievs, varbūt šī ir iespēja, kad tu vari kaut ko ar to darīt. Piespied mani par tevi domāt.
Mēģiniet atcerēties tādu situāciju, kad jūs esat jutuši Dieva klātbūtni, Dieva vadību, Dieva mīlestību, ka viņš jūs sargā, mierina, iepriecina svētī, jūsu dzīve ir svētīta.
Mēģiniet atcerēties situāciju, kur nejūtat viņa klātbūtni, bet aktīvi to meklējat. Ko jūs darāt. Kā jūs meklējat Dievu? Kādi apstākļi jūs mudina meklēt Dievu un kādā stāvoklī esat paši, lai jums būtu resursi un gribēšana.
Mēģiniet atcerēties situāciju, kur jūs nedomājat par Dievu, kur neredzat viņu, neilgojaties pēc viņa. Pastāstiet par to. Kā jūs jūtaties, kā uzvedaties šādā situācijā?
Es sāku ar domu – man jāatrod kaut kāds apsolījums, kur Dievs saka, ka būs ar mani kopā. Es atcerējos dziesmu – Tu būsi ar mums līdz pasaules galam. Nonācu pie Mateja evaņģēlija, starp citu, es lasīju arī pārējo evaņģēliju beigas, tie diezgan atšķiras, galvenie notikumi paliek – nāk sievietes pie kapa, kaps ir tukšs, viņas saņem vēstījumu, ka Jēzus ir augšāmcēlies, tad Jēzus parādās sievietēm un arī mācekļiem.
Mat 28:1-20
Pēc sabata, pirmajai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca kapu aplūkot. Un, redzi, notika liela zemestrīce, un Kunga eņģelis nāca no debesīm, pienācis novēla akmeni un apsēdās uz tā. Viņa izskats bija kā zibens un drēbes baltas kā sniegs. Sargi drebēja no bailēm un bija kā miruši. Tad eņģelis uzrunāja sievietes: “Nebīstieties! Es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, kas bija krustā sists, viņa šeit nav, jo viņš ir augšāmcēlies, kā viņš bija sacījis. Nāciet, skatiet to vietu, kur viņš tika guldīts. Un steidzieties un sakiet viņa mācekļiem, ka viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem. Redzi, viņš pirms jums noies uz Galileju, tur jūs viņu redzēsiet. Redzi, es jums to jau esmu teicis.” Tad tās steigšus devās prom no kapa, baiļu un liela prieka pārņemtas, tās skrēja pasludināt šo vēsti viņa mācekļiem. Pēkšņi tām pretī nāca Jēzus, sacīdams: “Esiet sveicinātas!” Viņas pienāca klāt, apkampa viņa kājas un viņu pielūdza. Tad Jēzus tām sacīja: “Nebīstieties! Ejiet paziņojiet maniem brāļiem, lai tie dodas uz Galileju, tur tie mani
Priesteru viltība
Sievietēm aizejot, daži sargi devās uz pilsētu paziņot virspriesteriem visu, kas bija noticis. Un virspriesteri, sanākuši kopā ar vecajiem, nosprieda dot kareivjiem daudz naudas un viņiem teica: “Sakiet, ka viņa mācekļi atnāca naktī, kad gulējāt, un viņu izzaga. Un, ja tas nāks ausīs pārvaldniekam, tad mēs to pārliecināsim un jūs pasargāsim no nepatikšanām.” Kareivji paņēma naudu un darīja, kā bija mācīti. Un šis stāsts ir izplatīts jūdu vidū līdz pat šai dienai.
Jēzus sūta mācekļus sludināt evaņģēliju
(Mk 16:14–18; Lk 24:36–49; Jņ 20:19–23; Apd 1:6–8)
Bet viņa vienpadsmit mācekļi devās uz Galileju, uz to kalnu, ko Jēzus tiem bija norādījis. Un tie, viņu ieraudzījuši, pielūdza viņu, taču daži šaubījās. Jēzus, piegājis klāt, tiem sacīja: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes, tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis; un, redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.
Mēs redzam, ka sievietes rīkojas pēc kaut kādas inerces, viņas iet pie kapa nākamajā dienā, jo tā ir tradīcija, viņu kultūrā tā dara. Viņas necerēja, ka piedzīvos brīnumu. Bet, kad to piedzīvoja, paklausīja. Tad ir sargi, kas arī negaidīja brīnumu un to redzot sastinga kā mirusi. Bet pēc tam viņi darīja to, ko uzskatīja par pareizu, un centās glābt savu ādu. Un mācekļi paklausīja sievietēm, ne visi ticēja, bet tomēr devās satikt Jēzu.
Tad atgriežoties pie sākotnējā jautājuma par to, kurā vietā jūs esat. Es nezinu kā jums, bet man liekas, ka tas, ko Dievs man vēlas pateikt šajā rītā ir – ok, viņam arī varbūt nav tik svarīgi, kurā no meklēšanās fāzēm es esmu vai neesmu. Viņš ar savu augšāmelšanās spēku būs ar mani līdz laiku beigām.
Nobeigumā trīs atziņas, ko esmu sapratusi, gatavojoties šim sprediķim:
- Dievs ir klātesošs visu meklētāju un nemklētāju dzīvēs neatkarīgi no tā vai viņi to vēlas vai nē.
- Neviens no šiem cilvēkiem līdz galam nesaprata, ko dara, bet viņi darīja saskaņā ar to, kāda ir viņu pārliecība un kas ir viņu autoritātes.
- Un vienmēr Dievs kaut ko prasa darīt. Piemēram, nebīties! Dievs vienmēr uz kaut ko aicina.