Trīs dāvanas

by | Dec 26, 2021

Kad Jēzus piedzima Jūdejas Betlēmē ķēniņa Hēroda laikā, redzi, no austrumiem Jeruzālemē ieradās gudri vīri un jautāja:
“Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš? Mēs viņa zvaigzni redzējām austrumos un atnācām viņu pielūgt.”
To dzirdējis, ķēniņš Hērods ļoti uztraucās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu.
Sapulcinājis visus tautas virspriesterus un rakstu mācītājus, viņš izjautāja tos par vietu, kur Kristum bija jāpiedzimst.
Tie viņam sacīja:
“Jūdejas Betlēmē, jo Kungs caur pravieti ir sacījis:
un tu, Betlēme, Jūdas zemē,
tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas galvenajām pilsētām,
jo no tevis nāks Valdnieks,
kas ganīs manu tautu – Israēlu.”
Tad Hērods, slepeni ataicinājis gudros, rūpīgi tos iztaujāja par zvaigznes parādīšanās laiku. Un viņš tos sūtīja uz Betlēmi un sacīja: “Ejiet un visu izjautājiet par šo bērnu. Kad jūs viņu atradīsiet, pavēstiet to man, lai arī es varu iet viņu pielūgt.” Uzklausījuši ķēniņu, tie aizgāja. Un, redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu, līdz nonāca un apstājās virs tās vietas, kur bija bērns. Kad tie zvaigzni ieraudzīja, tos pārņēma milzīgs prieks. Iegājuši tajā namā, tie redzēja bērnu kopā ar Mariju, viņa māti, un, nokrituši ceļos, tie viņu pielūdza. Tie atvēra savas dārgumu lādes un pienesa viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres. Sapnī brīdināti pie Hēroda neatgriezties, tie devās atpakaļ pa citu ceļu uz savu zemi.

Mateja evaņģēlijs 2:1-12

Bībelē nav daudz informācijas par gudrajiem. Veikalu kartītēs, dažādās ilustrācijās un attēlos parasti redzam trīs ķēniņus ar kroņiem, kuri ir ieradušies pie Jēzus ģimenes.

Mums nav zināms, vai viņi patiešām bija ķēniņi, mums nav zināmi viņu vārdi. Šķiet, ka evaņģēlija autoram tas viss bija otršķirīgi – viņš gribēja parādīt, ka mazo, jaunpiedzimušo Jēzu Kristu – Izraēla tautas apsolīto Mesiju – bija ieradušies pielūgt arī pagāni, kuriem svešas reliģijas apsolītais glābējs bija pietiekami svarīgs, lai mērotu garu ceļu, vadoties vienīgi pēc zvaigznes.

Kristus dzimšana bija pietiekami liels notikums arī tiem, kas neiekļāvās esošajā reliģijā, esošajā draudzē. Kristus piedzimšana bija īpašs notikums ne vien jūdiem, bet visai pasaulei.

Tālāk lasām, ka “Iegājuši tajā namā, tie redzēja bērnu kopā ar Mariju, viņa māti, un, nokrituši ceļos, tie viņu pielūdza. Tie atvēra savas dārgumu lādes un pienesa viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres.”

Cik dīvainas dāvanas jaundzimušam bērnam un viņa ģimenei! Gatavojoties veicu pētījumu – pajautāju Kaivai, kas būtu normālas dāvanas jaundzimušam bērnam un viņa ģimenei. Autiņbiksītes, knupīši, drēbītes, rotaļlietas. Diez vai kāds teiktu, ka labākās dāvanas šādā gadījumā būtu zelts, vīraks un mirres.

Kāpēc šīs dāvanas?

Zelts bija ķēniņu dārgmetāls. Arī šodien tas ir vērtīgs, ja kādam ir aizķēries lieks kilograms zelta, šodien to varat pārdot par 51 376,05€. Šādi gudrie parādīja, ka Kristus ir ķēniņš, turklāt viņš ir ķēniņu Ķēniņš.

Savukārt vīraks – tas tika izmantots pielūgsmes laikā templī. Samaisot ar eļļu, tas tika lietots arī lai svaidītu Izraēla priesterus. Tas tika lietots arī kā upuris Dievam, lai parādītu savu pateicību. Gudrie to dāvināja, lai parādītu, ka Jēzus ir mūsu visu Augstais Priesteris, kura dzīve pagodinās Dievu.

Mirres bija ļoti savāda lieta, ko dāvināt mazulim. Mirres tika izmantotas, lai pēc nāves mirušo iebalzamētu. Šķiet pilnīgi pretēji šim notikumam – bērna dzimšanai. Mēs nezinām, cik daudz gudrie zināja par jūdu Mesijas pravietojumiem, tomēr izskatās, ka viņi pietiekami pārzināja Veco Derību, lai zinātu – Dieva Svaidītais cietīs. Tieši tā arī notika – Kristus cieta un mira pie krusta, lai visai pasaulei, visām tautām, arī mums šeit, šovakar būtu pieejama Dieva mīlestība. Tad viņš augšāmcēlās parādot, ka viņš ir lielāks un spēcīgāks par nāvi.

Kādas dāvanas Kristus ir devis mums?
Iesākumā – mirres. Tās ne vien simbolizē Kristus nāvi pie krusta, bet arī to, ka bez Kristus upura mēs būtu garīgi miruši. Apziņa un pateicība Kristum, ka viņš ir miris, lai mēs nemirtu un dzīvotu mūžīgi.

Tālāk – vīraks. Kristus dzīvoja svētu dzīvi, liekot citus augstāk par sevi. Viņš bija perfekts un taisns Dieva priekšā, lai arī mēs viņa vārdā būtu taisnoti un varētu stāvēt Dieva svētuma priekšā.

Visbeidzot – zelts. Kristus ir ķēniņš. Mēs – viņa valstības pilsoņi. Kristus ir sagatavojis visu, lai mēs jau šeit, uz zemes varētu būt viņa valstībā, un, Kristus spēkā, šo mīlestību parādītu arī citiem.