Vai homoseksuāliem kristiešiem ir jādzīvo celibātā?

Bieži vien LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem nākas dzirdēt, ka viņi nepiepilda Dieva pavēli augļoties un vairoties, jo viena dzimuma pārim nav iespējams dzemdēt bērnus, ignorējot iespēju adoptēt bērnus. Tad uz viņiem attiecina ļoti īpašu aicinājumu – celibātu – pasakot, ka homoseksualitāte nozīmē aicinājumu uz dzīvi vienatnē.

Bībelē ir atrodamas atbildes ļoti dažādām dzīves situācijām un ļoti dažādiem cilvēkiem. Piemēram, Dievs mudina cilvēkus augļoties un vairoties, piepildīt zemi un pakļaut to (1. Moz. 1:28, 9:1, 9:7), kā arī norāda, ka cilvēkam nav labi būt vienam (1. Moz. 2:18). Tomēr Jēzus vēlāk norāda, ka ir cilvēki, kuri ir dzimuši celibātā (kas varētu būt attiecināms uz aseksuālām personām), kā arī cilvēki, kas sevi ir lēmuši bezlaulībai Debesu valstības dēļ (Mat. 19:12). Turklāt Pāvils norāda, ka vēlētos, lai visi cilvēki dzīvotu celibātā – ar piebildi, ka katram ir sava īpaša dāvana no Dieva, vienam tāda, otram citāda (1. Kor. 7:7). Tātad pavēle augļoties, vairoties un piepildīt zemi nav attiecināma uz visiem cilvēkiem.

Cilvēki ir ļoti dažādi – kādiem ir aicinājums dzīvot celibātā, kādiem citiem – būt attiecībās un laulībā, vēl kādiem – būt vecākiem, neatkarīgi no tā, vai bērni ir kļuvuši par daļu no ģimenes dzemdību vai adopcijas ceļā. Aptuveni 1500 gadus kristīgā baznīca celibātu uzskatīja par kaut ko pārāku un cēlāku nekā laulība, taču šobrīd liela daļa draudžu ir pievērsusies naratīvam, ka laulība un bērnu radīšana ir augstākais dzīves mērķis.

Atgriežoties pie jautājuma par celibātu, pievērsīsim uzmanību Jēzus teiktajam: “Ne visi var pieņemt šo vārdu, bet tikai tie, kam ir dots. Ir einuhi, kas tādi piedzimuši no mātes miesām. Ir citi, kurus par tādiem padarījuši cilvēki; un ir tādi, kas paši sevi lēmuši bezlaulībai Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot. (Mat. 19:11-12)” Savukārt Pāvils norāda, ka “ja nevar valdīties, lai precas, jo labāk ir precēties nekā degt kaislē. (1. Kor. 7:9)” Tas nozīmē, ka celibāts nav piespiedu situācija, un uzspiest to kādai cilvēku grupai nozīmē ignorēt to, kā draudze celibātu ir uztvērusi jau divus gadu tūkstošus.

Celibāts nav vienkārši nebūšana laulībā. Ne visi neprecēti heteroseksuāli cilvēki dzīvo celibātā – gadījumā, ja viņi atrod sev piemērotu partneri, viņiem ir visas iespējas precēties.

Celibāts ir nozīmīgs un īpašs aicinājums, kas palīdz aicinātajam veltīt vairāk laika kalpojot Dievam, un atgādinot citiem, īpaši precētajiem, par pašām svarīgākajām attiecībām – mūsu mūžīgo savienību ar Jēzu Kristu. Tas nav nosodījums kādas personas seksuālajai orientācijai vai līdzeklis, kā “nedegt kaislē” – tieši otrādi – šādos gadījumos Pāvils mudina precēties. Neviena no Bībeles atsaucēm uz celibātu nav atbilde homoseksualitātei.

Baptistu draudze “Patvērums” mudina celibāta aicinājumu saņēmušos, neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes, piepildīt šo aicinājumu, taču attiecināt celibātu vienīgi uz tām personām, kuras šo aicinājumu tiešām ir saņēmušas, nevis kā uzspiestu atbildi visiem LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem.

“Photo by Atlas Green on Unsplash